Es iegrimu pārdomās – rakstīt aprakstoši, vai no savas pieredzes… un vai man vispār ir ko teikt.
Labi, pastāstīšu ko zinu pati, ja gribat zināt plašāk – jautājiet!
Kāpēc tieši leļļu zēni?
Laikam bērnības trauma… tolaik man bija daudz leļļu un visas meitenes. Bet ar ko iet uz balli? Nācās pielāgot plīšā lāčus un suņus.
Почему именно кукло-мальчики? Наверно детская травма… Столько кукол и ни одного кавалера! Приходилось приспосабливать собак и медведей (а как иначе ходить на кукло-бал?)
Šeit pirmie daudz-maz atpazīstamie vīrieši – vācu lelle vārdā Mārtins, un plīša klauns padomju savienības ražojuma (nu un kas kā rozā krasā? Toties gara auguma))
Здесь первые жертвы – винтажная немка Мартин (могла быть девочкой, но ей подошли штаны от повара Страуме (да, того самого на батарейках) и Клоун (ну и что, что розовый, зато высокий ).
Un galīgi gumijots austrumnieks vārda Hatab
И совсем резиновый Хатабыч
Plusi – pēc idejas par „puisi” varēja pārveidot ikvienu lelli vai plīša zvēru. Vienkārši vajadzības nebija.
Un Hatabs vispār nav lelle))
Плюсы – по идее «мальчиком» можно было сделать любую куклу и плюшевую игрушку. Просто «мальчики» были редко нужны. Хатабыча же скорее нужно отнести к резиновым игрушкам.
Mīnusi – piemērots apģērbs bija tikai gumijotam Hatabam. Un zinot kā bērni parasti šuj 5-10 gados – bikšu trūkumu tas nemazināja.
Минусы - нехватка одежды. Дети 5-10 лет обычно плохо шьют самостоятельно.